Priecīgas Lieldienas!
Ar kartiņu no laika, kad vēl nebija WhatsApp, Messenger, īsziņas un Facebook. Lai apsveiktu, vajadzēja ne tikai uzrakstīt kartiņu, bet arī aizvilkties līdz pastam un ierēķināt vēstules ceļojuma laiku.
Tātad 1912. Manai vecvecmammai Lūcijai Leskavniecei to sūtījusi kāda radiniece. Vēstule sākas ar “Mīļā tante!” un atvainošanos, ka slikto ceļu dēļ netiks Lieldienās ciemos, kā solīts, un parakstīta kā “Tava Anniņa”. Sūtīts no Vindavas (Ventspils).
Vēl pāris bildes no aprīļa “momentiem”.
Lieldienas ir krāsaini svētki. Krāšņas olas. Te arī krāšņi nukleusi (ministropiņi, kuros tiek apsēklotas bišu mātes). Pirms jaunās sezonas dezinfekcija profilaksei.
Arī bites ir ekoloģisku dzērienu cienītājas. Bērzu sulas, saldas un siltas – tieši no koka :).
Vienkārša, mierīga aprīļa pēcpusdiena. Zemais starts pirms zaļuma.
[…] Blogārē kaut kā kūtri piemin pavasara saulgriežus- paldies Dravniekam par pieminēšanu, rakstu un bildēm. […]
Cik mīļi un patīkami ir saņemt īstas vēstules.. es tomēr ceru, ka arī jaunās paaudzes to nepazuadēs