Pavasaris un pavasaris ar dokumentiem


Visiem gadiem biškopībā ir kopīga iezīme- tie nekad neatkārtojas. Lai arī “nekad nesaki nekad”, tomēr, ņemot cilvēka atmiņas īsumu (vēlēšanas tam pierādījums), varam apgalvot- nekad.
Tāpēc droši var teikt, ka šis gads būs unikāls, tāpat kā pagājušais, aizpagājušais un pirms 100 gadiem.
Liela daļa bišu saimju aplidojās jau 16.02. Sevišķi tās saimes, kuras piesaulē. Situācija ir ļoti atšķirīga pa novietnēm, jo novietņu mikroklimats ir ļoti atšķirīgs un tas gan ir pastāvīgs lielums. To ietekmē ne tikai tas, cik atvērta šī vieta ir saulei, bet arī cik aizsargāta no vējiem, kāds ir meža tips, ūdeņu tuvums, reljefs. Pavasara saimju attīstībā ļoti svarīgs faktors ir arī putekšņu piedāvājums agri pavasarī, pārsvarā jau kārklu pieejamība. Biškopības gaitu sākumā, kad man sākumā bija tikai viena novietne pie mājām un sāku meklēt/apgūt jaunas novietnes, šīs atšķirības likās neticamas. Pat it kā līdzīgas vietas tikai dažu kilometru attālumā var būt tik ļoti atšķirīgas. Tāpēc arī bišu selekcijā, veicot māšu vērtēšanu, ir ļoti svarīgi dažādu līniju mātes sadalīt, “samiksēt” pa novietnēm, jo novietņu īpašībām ir izšķiroša ietekme uz saimes sniegumu. Ne tikai būtiska, bet izšķiroša, ja runājam par salīdzināšanu.
Tiesa, arī novietņu īpašības gadu gaitā var mainīties. Piemēram tiek izcirsts mežs un novietne, kura bija ēnā, tagad ir cirsmas malā. atklātā saulē. Papildus cirsmā pēc pāris gadiem saaugs avenes- labs nektāraugs, kamēr iepriekš no vecā meža varēja nebūt ne nektāra, ne ziedputekšņu. Varbūt arī pretēji, kad mellenājs vai brūklenājs cieš mežizstrādē. Vai arī grāvmalās tiek nozāģēti kārkli un ziedputekšņu piedāvājums pavasarī samazinās. Vēl viens faktors, kurš var ietekmēt novietnes ražīgumu ir bišu saimju skaits, ne tikai paša, bet arī kaimiņu. Tomēr jāņem vērā, ka šādām izmaiņām jābūt ļoti lielā platībā, lai novietnes ražīgumu ietekmētu un parasti labas novietnes ir labas novietnes katru gadu un ne tik labas arī citos gados neizceļas.

Runājot par savu biškopības gaitu sākumu. Pareizāk sakot ne pašu sākumu, bet kādus 10 gadus vēlāk. Sāku rakstīt “Dravnieka dienasgrāmatu”, tolaik pat vēl nebija dzimis Feisbuks, bet jau parādījās blogošanas platformas un viena no tādām bija blogs.lv. Tā nu izveidoju http://www.dravnieks.blogs.lv un gandrīz katru nedēļu tapa pa ierakstam. Bija jūra entuziasma un daudz, daudz vairāk brīva laika nekā pašlaik. Un nebija Feisbuks, kur blogošana, kas ir tā pati ierakstu veikšana, ir daudz ātrāka,vienkāršāka, ar daudz lielāku interaktivitāti. Vēlāk Feisbuks palēnām nokanibalizēja Dravnieka dienasgrāmatu, kuras vēlāk pārsaucu par Dravneka piezīmēm, tāpēc, ka publikāciju biežums vairs  neatbilda paša uzliktajiem “dienasgrāmatas” standartiem. Feisbukā gan galvenais ir bildes, tekstu lasa daudz mazāk un garus tekstus vēl mazāk. Tāpēc pilnībā šīs abas vietnes salīdzināt vai savstarpēji aizvietot nevar. Garākiem, “nopietnākiem” ierakstiem un tad, kad būs vairāk laika, būs vieta arī “Dravnieka piezīmēs”.
Tomēr par galveno- blogs.lv platforma aizvien biežāk sāka buksēt un pārcēlos worpress.com. Laicīgi, jo pāris gadu vēlāk blogs.lv pārtauca darboties- sākumā sāka prasīt naudu par lasīšanu, tad izbeidzās tik pamatīgi, ka vairs nebija pieejams vispār, arī meklētāju arhīvos ne. Kaut kur biju iekopējis šos ierakstus, bet nevarēju atrast un domāju, ka tie aizgājuši nebūtībā.
Pirms pāris nedēļām kārtojot vecas bildes atradu zibatmiņu, kurā biju iekopējis dravnieks.blogs.lv ierakstus. Pašam bija interesanti tos pārlasīt, cerams, būs arī Jums. Jāsaka, ka daudz kas šajos vairāk nekā 10 gados ir mainījies, arī tas, ka no 2010.gada esmu pilna laika biškopis un šajā laikā piedzīvotais ir mainījis daudz ko arī manos uzskatos par biškopību.
Tomēr, ja kādreiz rakstītais neliksies pārlieku greizi, likšu to bez komentāriem. Par visu rakstīto var teikt- es tā nedomāju, es tā domāju pirms vairāk nekā 10 gadiem. Visticamāk par šodien rakstīto varēšu tā teikt vēl pēc 10 gadiem.
Viens no ierakstiem- atbilstošs pašreizējam laika posmam gadā, jo tūlīt, tūlīt arī šis pavasaris jau būs “ar dokumentiem”.

Marts 20, 2007, 20:36
Pavasaris ar dokumentiem

Klusi,
Ar dzērves pirmo soli
Sākas pavasaris

(Sjoha Kurojanagi)

Šorīt radio ziņoja- Japānā sākas ķiršu (sakuras) ziedēšana.
Viena no pagājušās nedēļas ziņām bija, ka japāņu meteorologi atvainojas tautai par nepareizo ķiršu ziedēšanas prognozi. Ne jau meteorologi viņiem kaunīgi, bet ķiršu ziedēšanas laiks ļoti nozīmīgs.
Varbūt to var salīdzināt ar mūsu Jāņiem. Tāds pamatīgs  deviņreiz „trīsdiennieks” bez alkohola. Japāņu salas ir izstiepušās dienvidu-ziemeļu virzienā un ķiršu ziedēšanas laiks ir garš, ja tam seko uz ziemeļiem. 
Starp citu, japāņi ir pasaules čempioni medus ēšanā –vidēji 1.4 kg uz iedzīvotāju. Šajā ziņā ar viņiem var sacensties tikai vācieši, kuriem šis radītājs ir apmēram tāds pats. Apmēram trīsreiz lielāks nekā pie mums. Japāņi ir arī ilgdzīvotāji, vai tur medum nopelns, vai zivīm uzturā, vai labajai veselības aprūpes sistēmai, vai spējai iegrimt un sakārtot sevi sakuras ziedos? Varbūt no visa pa druskai…

Interesanta mājaslapa lielai japāņu medus firmai –Yamada Bee Farm. Ja gribat pieteikties darbā, lūdzu rakstiet tikai angliski, japāniski vai korejiski

Sakuras laiks šogad iestājies ļoti agri. Arī mums ir agrs pavasaris un nedēļas beigas sola īsti pavasarīgu. Varbūt ziedēs lazdas, sniegpulkstenīši ir skaisti, bet gaužām mazs tas prieks, jo meiteņu daudz, bet ziedu maz.
Īstais pavasaris sāksies pēc pāris stundām, tā sakot, „pavasaris ar dokumentiem”

Krievu forumā nesen bija interesanta diskusija par biškopības ietekmi uz biškopju veselību. Biškopību pieņemts uzskatīt par ļoti veselīgu nodarbi un biškopjus par ilgdzīvotājiem, tomēr nekas nav absolūts. Pastāv tāds lietas kā iedzimtība, dzīvesveids un apstākļi. Vārdu sakot, domas dalījās un, manuprāt, ticams apgalvojums ir, ka ja saimju nav daudz, tad biškopība parasti atstāj labvēlīgu iespaidu uz veselību, bet ja darba apjoms ir ļoti liels, tad tas var būt negatīvs faktors –bieža smagumu cilāšana, smags fizisks darbs tveicē u.t.t.

Ļoti interesants materiāls no lekcijas vācu lielākā biškopju interneta foruma pirmajā sanākšanā klātienē, kura notika šā gada sākumā. Lekcijas nosaukums –„Dravošana bez muguras sāpēm” un lielākā daļa būs saprotama arī tiem, kuri vācu valodu nepārvalda. Uzejot uz mazā attēla jāuzklikšķina , lai parādās lielā bilde, tad attēla labajā augšējā stūrī ar kursoru jāuziet, lai parādās „Next” un uz priekšu! (Piezīme 18.02.2019 – links nestrādā, bet informācija tiešām bija laba. Pajautāšu autoram (labi viņu pazīstu un priecājos, ka varu uzskatīt viņu par draugu) vai nav iespējams šo info dabūt.)
Jāsaka, ka mans šis materiāls likās ļoti noderīgs un jau esmu pasmēlies dažas idejas un atziņas. Protams, viena lieta ir dārga tehnika, bet daudz ko var panākt arī, piemēram, pareizi ceļot smagumus vai izmantojot vienkāršas ierīces.

Lai veicas pavasarī!

Lai veicas pavasarī!
Vēl tikai dažas kustīgas bildes no bišu aplidošanās 16. februārī.

Aplidošanās16_02-1

Aplidošanās16.02-2

Aplidošanās16.02-3

Un lai nebūtu pavisam bez statiskām bildēm – strauss mežu vidū. Arī laikam aplidojies 🙂
Beidzās viss laimīgi un pēc nedēļas klaiņošanas pa mežiem strauss atgriezās pie gīmenes 🙂

strauss

 

 

2 comments

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s