Pavasara kritēriji

Lai nemaldina virsraksts, tēma nebūs nopietna 🙂
Tomēr pavasara kritēriju ir daudz, daļa varbūt oficiāli, citi pavisam personiski.
Ar dokumentiem, kā teica Mirtas tante “Limuzīnā” “vsjo v porjadke”- astronomiskais pavasaris ir iesācies.
Meteoroloģisko pavasari laikameļi aprēķina pēc dienas vidējās temperatūras un pavasaris skaitās, ja vairāk nekā 5 dienas pēc kārtas tā bijusi augstāka par nulli.
Kalendārais pavasaris arī skaidrs, tikai reizi četros gados garais gads paildzina ziemu un februāri par vienu dienu.
Par personiskākiem pavasara kritērijiem.
Gaisma.
Ziema ir tumsas laiks un laikam tāpēc sniegs ir balts, lai to kompensētu. Tomēr gaismas pēcpusdienās, vakaros un dažkārt pat priekšpusdienās ziemā pietrūkst. Toties pavasaris ir gaismas laiks. Pirmās pavasara vēsmas ir vēl dziļā ziemā, kad pagājušas jau dažas nedēļas pēc Ziemassvētkiem un, liekas, ka dienas neklūst garākas. Un tad ir kāda diena janvārī vai februārī, kad ir pilnīgi saprotams, ka diena tomēr ir kļuvusi garāka. Parasti tā ir kāda saulaina pievakare. Tas vienmēr ir prieks, jo lai arī gaidīta, tā vienmēr ir tāda kā atklāsme. Tas pirmais pavasara sveiciens, atgādinājums un solījums par to kas nāks. Tagad martā jau viss ir gaismas pieliets un pavisam drīz vakari kļūs vēl par stundu gaišāki (man žēl ka mēs un Eiropa no pulksteņa griešanas drīz atsacīsimies).
Dubļi.
Pavasaris sākas ar dubļiem. Ceļi uzrūgst. Par it kā sakarīgi ceļi kļūst grūti izbraucami, bet dažreiz arī ne.
Žūšana.
Pavasarī viss žūst. Arī ceļi, samirkuši lauki, veļa pakārta dārzā un malka. Tas ir tik dīvaini, cik ātri pavasarī žūst. Pirms pāris dienām laiks bija kā rudenī, apmācies, kurš mākonis nāk tas nogāž. Tas ir rudens laiks un tie ir rudens lieti. Rudenī pēc tam viss ir samircis un pat samērā siltiem saules stariem izdodas vidi padarīt lai arī draudzīgāku, bet ne īpaši sausāku. Toties pavasarī atliek vien pāris dienas uzpūst vējam un salijušie ceļi, kuri nupat vēl ir bija uzrūguši, paliek sausi kā kūla.
Dažreiz tas ir mānīgi. Pirms nedēļas pagalmā iebraukt pat nebija nekādu domu, bet izskatījās tik pieklājīgi un droši, ka aizvakar noriskēju un iebraucu, pareizāk sakot, mēģināju iebraukt pagalmā. Ar lielām mokām tiku laukā. Pēc dažām dienām, ja pieturēsies saulains, pat pēc šodienas sniega un lietus, mēģināšu atkal.
Tā izskatījās pagalms un auto šūpošanās sekas.

Nebija jau
tik traki. Tas, kā ir gājis pavisam nesen- pagājušajā gadā, var apskatīt šeit – https://dravnieks.lv/2018/04/18/aprila-aininas/

Vēl viens šodienas foto -skats uz Ugāles baznīcu. Paldies mākonim par skaisto bildi!

Un vēl krietni senākas (12 gadus) pārdomas un bildes. Iepriekšējā ierakstā jau pieminēju par pazudušiem uzskatītiem un atrastiem dravnieks.blogs.lv ierakstiem.
Šis ieraksts gan tapis kaut kad dziļā ziemā, bet domās par pavasari.
Man patika un lika pasmaidīt šī doma “…jo pavasaris gandrīz vienmēr ir augstākās šķiras, citreiz to gan atved vēlāk nekā apsolīts, bet ziedi ir vienmēr, zāle zaļo un putni dzied vienmēr un arī bites san.”

Janvāris 17, 2007, 21:33
Maksa par pavasari
“Daudzi cilvēki zina, ka viņi ir nelaimīgi. Bet vēl vairāk cilvēku nezina, ka viņi ir laimīgi” Alberts Šveicers (1875-1965), vācu ārsts un luterāņu teologs.
Varbūt šis teiciens ir noderīgs arī tad, kad norises dabā, īsās un apmākušās dienas nedod pozitīvu ierosmi. Lietus, dubļi, tumsa,vēji, aukstums un puteņi, kuri gan jau vēl būs, ir tā cena, ko mēs maksājam par pavasari. Ja mēs samaksājam dārgi par sliktu preci, rodas rūgtums. Par to mums nevajadzētu uztraukties, jo pavasaris gandrīz vienmēr ir augstākās šķiras, citreiz to gan atved vēlāk nekā apsolīts, bet ziedi ir vienmēr, zāle zaļo un putni dzied vienmēr un arī bites san.
Kuram pavasari nekārojas, tālāk uz gleznu apakšā var neskatīties

Šeit vēl viena bilde no pretējās dravas puses.