“Nāk maijs ar saviem ziediem košiem
Un plauksmē aizkavētiem ošiem,
Kas nemokās, kas nesatraucas.
Jā, mani draugi oši saucas
Kas nogaida, kad pāries mode.
Kad noreibusi saules lode
Vairs nespiedīs uz katra zara,
Kas jucis nezin pats,ko dara.
Kas plaukst ar saraustītu elpu.
Ar smagu smārdu piedzen telpu
Un cilvēciņus sanervozē-
Tie arī pavasari pozē.
Tas ir tāds apjukuma laiks.
Re, kartupeļa asns slaiks,
Kas tiecas, ilgojas un manās,
Tiek nolauzts nost pirms stādīšanas.
Un pareizi! Viss zemei līdzēs,
Kas laikā būs un neizstīdzēs.”
(Imants Ziedonis)
Jāatzīst, ka dienas citātam sākumā vēlējos likt tikai pirmās divas rindiņas. Ritmiskas, ar atskaņām un ieraksta tēmu raksturojušas, bet īstenībā maz izsakošas. Ja pieliek klāt trešo rindiņu, tad vairs atkāpšanās ceļa nav- jāliek viss dzejolis. Šis dzejolis ir vēl viena Ziedoņa pērle, līdz šim nepamanīta. Ceru, ka ne tikai man.
Ir gada tumšākais laiks. Pat tajās nedaudzajās stundās, kad saule tikusi pāri horizontam, tā nav redzama, jo debesis klātas bieziem, svina (pelēkiem un smagiem) mākoņiem. Sniegs un lietus nomaina viens otru un dubļu kļūst aizvien vairāk.
Šādā laikā ir svarīgi paskatīties uz priekšu. Lai arī ceļš ir dubļains, tas ir ceļš uz pavasari. Uz ābeļ- un ceriņziediem. Tā ir labā ziņa- lai kādi vēl var būt dubļi, sniegi vai sali, laiks strādā mūsu labā un neatvairāmi tuvojas tas brīdis, kad bērzā iesvilposies meža strazds, uzplauks krokusi un vizbulītes, lazdas un kārkli sanēs bitēs. Bērzu sulas skries debesīs (Ziedonis). Un ziedēs ābeles.
Katra pavadītā diena ir kā maza uzvara.
No vasaras ir iekrājušās dažas fotogrāfijas, kuras šajā tumšajā laikā ir kā sveces. Fotogrāfijas-sveces.
Debesis-ābeļziedi-bites.
Forumā lasīju, ka novietnes, kuras blakus augļu dārziem, ir nelabvēlīgas dēļ lielā pesticīdu pielietojuma. Manas bites ir laimīgas, šie maigie ziedi ķimikālijas nav redzējuši.
Ceriņš bišu dārzā ar “Sīpoliņu” fonā. “Sīpoliņš” ir vismaz 80 gadus vecs, bijušais varenums zudis, jo vairāki lielie skeletzari jau nolūzuši, bet galotne un atlikušie zari ik pāris pavasarus uzvelk kāzu kleitu. 
Arī komercdārzā mazās ābelītes ziedu kupenās.
Vēlreiz ceriņš.
Pienenes šogad medoja izcili. Tās ir labs nektāra un ziedputekšņu avots, bet reti gadās redzēt skatus, kad vienā pieneņziedā kūņojas trīs bites un pieneņpļavā grūti atrast, kur kāju likt- viss nosēts ar bitēm.
Strops pie ceriņa.
Un vēlreiz “Sīpoliņš”
Dravnieka piezīmes 