Rudens

Rudens kā rudens. Īsta Latvijas rudens diena. Apmākusies, dūmakaini miglaina. Varbūt par daudz lietus. Toties pilnīgi mierīgs laiks- bez vēja un labi var dzirdēt kā lietus piles pakšķ, atsitoties pret lapām un dubļiem.
Rudens diena kādu atceros no bērnības. Vienīgi bērnībā rudens man nepatika, vai, precīzāk sakot, no visiem gadalaikiem patika vismazāk.

Arī tagad rudens nevar sacensties ar pavasari vai vasaru, tomēr gadiem ritot, ir atklājies arī šarms, kura nebija vai kuru neredzēju bērnībā. Ir tāds mierīgums, to pastiprina arī tas, ka nav vairs tās trakās darbu steigas. Latvijas pavasaris un vasara ir tik skaisti un darbs dabā ar bitēm arī ir tik skaisti, tomēr milzīgais darbu apjoms, nepadarīto darbu elpa pakausī, ilgās darba stundas un strādāšana bez brīvdienām vairāku mēnešu garumā nogurdina un neļauj pilnībā izjust šo skaisto Latvijas vasaru. Jā, rada arī stresu, lai arī vairākums domā, ka dravnieka darbs ir tāds mierīgs un veselīgs, bez lieka satraukuma, tā teikt “ar vien mier un pīpēšan”.

Tagad novembrī viss ir daudz mierīgāk, vairs nav tādu darbu, kurus obligāti jāizdara šodien, jo rīt tos varēs vairs nedarīt, tāpēc, ka būs par vēlu, kā tas ir vasarā. Bites ieziemotas, āboli nolasīti un saspiesti sulās. Jāgatavojas jaunajai sezonai- jākausē vasks, jāsagatavo rāmīši, ir laiks arī literatūras studijām- plauktā ir vairākas grāmatas par selekciju un bišu māšu audzēšanu, kuras noteikti jāizlasa. Jārūpējas arī par produkcijas realizāciju. Visu vasaru, darbu dravā un dārzā dēļ, nebiju bijis Rīgā un tagad rudenī, kad braucieni ir atsākti, arī neizdodas ievērot “reizi 2 nedēļās” ritmu. Oktobrī 2 reizes būts Vācijā – Veimāras un Donauešingenes braucieni, pa starpu vēl darbi un esmu ticis līdz Rīgai tikai vienu reizi, ja neskaita braucienus uz lidostu.
Daudz laika patērēja arī interneta veikala izstrāde, tas nu ir pabeigts tādā līmenī, ka iespējams pasūtīt un preci nosūtīt. Ienāc un novērtē  –  http://www.dravnieks.lv Cerams, ka nāks klāt jauni klienti un esošie klienti arī būs labāk aprūpēti, ja intervāli starp Rīgas braucieniem izstiepsies. Sevišķi svarīgi tas būs vasarā, kad atkal vairākus mēnešus uz Rīgu nebraukšu.
Ilgi nav bijis ierakstu “Dravnieka piezīmēs”. Facebook bieži ielieku bildes, tas ir ļoti ērti un ātri, bildes var likt bez samazinājuma, un visbiežāk tās var iztikt arī bez apraksta. Un aprakstu nav ielikt laika. Pie tam cilvēkiem, vismaz lielākajai daļai, nepatīk lasīt. Tāpēc Facebook nemaz tā nekonkurē ar bloga ierakstiem. Ieraksti Facebook ir kā salūta zalve, kura pāris sekundas ir spoža un pēc tam izdziest nebūtībā. Ieraksti blogā tomēr paliek, ir arī vēlāk sameklējami un ir vairāk domāti man pašam un tiem, kuri lasa. Ar vārdiem tomēr var pateikt daudz vairāk un tiešāk. Bildes runā, bet “tulkojums” var būt ļoti dažāds.
Šodien gandrīz visu dienu dzīvojos pa āru. Lai arī līņāja, tas nebija tāds caursitošs lietus, kurš izmērcē līdz kaulam un, kā jau teikts, bija pilnīgs bezvējš. Putnu dziesmas vairs sen jau neskan, tikai kāds krauklis iekrācas, vai sīlis, kuru mūsu pusē sauc par krēķi, saceļ traci. Vēl bišu sanoņa, jo laiks bija samērā silts, ap +10, un par spīti lietum, bites “laizījās” gar kausēšanai izliktajiem rāmīšiem līdz pat vēlam vakaram.
Paša vakarā sēdēju uz kāpnītēm pažobelē,

skatījos kā krēsla kļūst biezāka un, var teikt, izbaudīju šo rudenīgo mirkli. Lietus līst, atskrēja suns paskatīties, kur esmu palicis. Purns nomūrējies ar dubļiem, vai nu kādu kaulu racis laukā no sava “pagraba” vai arī dzinies pakaļ pa velēnu kādai zemesžurkai. Prātā nesenie Vācijas braucieni. Ir protams, interesanti, bet viens no vērtīgākajiem šādu braucienu ieguvumiem ir tas, ka tie sakustina “domu dīķi”, rosina paskatīties uz daudz ko no cita skatu punkta, dod jaunas atziņas un idejas. Jāatzīst, pēdējās dienās domas par dažādām tēmām, kurām pat bez īpaši psihoanalītiskas piepūles var atrast, ka “kājas aug” Vācijas iespaidos.
Atpakaļ pie novembra. Novembris tomēr ir Latvijas mēnesis, Gan Lāčplēša diena, gan 18.novembris. Novembris var būt ļoti dažāds, gan tumšs, lietains un dubļains, gan ar salu un sniegu. Atceros, no laika, kad vēl darbadienās strādāju un dzīvoju Rīgā, vienu 18.novembra salūtu, kurā bija -18 grādu kailsals. Interesanti, kāds laiks bija 1919,gada 11.novembrī un 1918.gada 18.novembrī.
Aizvakar bijām Talsos, kinoteātrī rādīja dokumentālo filmu “Geparda dzimšana”. Par ar Latviju saistīto itāļu rakstnieku Džuzepi Tomazi di Lampedūzu un viņa sievu, Stāmerienas pils baronesi Aleksandru (Līsiju) fon Volfu. Vienkārši lieliska filma, no sākuma līdz beigām, no kāju pirkstiem līdz matu galiņiem. Noteikti ziemā jāizlasa viņa “Gepards” –vienīgais Lampedūzas romāns, kurš kļuva pasaulslavens, bet tikai izdots tikai pēc viņa nāves. Visspilgtākais piemērs, ka ģēnijus atzīst tikai pēc viņu nāves, lai arī savu romānu viņš uzrakstīja īsi pirms atzīšanas.
Šodien tviterī neliela “vētra” par papildus finansējumu lauksaimniekiem.Vieni saka, ka lauksaimniekus atbalstīt nevajag un ka zemnieki tāpat braukājot “jaguāros” (žēl, ka nav automarkas “Gepard”), citi ir pretējās domās. Kaut kā nav diskusijas (un arī informācijas) par to, kā tā nauda tiks izmantota, ka ir ļoti dažādi lauksaimnieki- lielie zemes īpašnieki tiek likti katlā ar mazām ģimenes saimniecībām, tie, kuri nodara videi un arī sabiedrībai kaitējumu indējot laukus ar ķīmijām un tie, kuri saimnieko videi draudzīgi. Pietrūkst diskusijas par to vai tomēr nebūtu jāatbalsta tāda lauksaimniecība, kura ir vērsta uz vides daudzveidību, tās saglabāšanu un tas galu galā būtu visas sabiedrības ieguvums, un par to būtu vērts maksāt.

Vēl dažas bildes no rudenīgās šodienas.

Padalies ar šo ierakstu, ja bija interesanti un pieraksties labas labajā pusē uz jaunumu saņemšanu.