Karoga tauriņa efekts


Šodien ir īsta Latvijas rudens diena. Nedaudz vējains un tik apmācies, ka liekas, tūlīt sāks pilēt. Varbūt jau nopilēja.
Ziema jau ir bijusi, zāle zaļa un ja tā, tad varbūt jau ir pavasaris? Zinām ka nav, bet šis piemērs vien parāda, ka pēc atsevišķām parādībām nevar spriest par lietu kopumā.

Dārzā plīvo Latvijas karogs. Nav svarīgi cik liels, cik augstu, cik daudzi to redzēs, apzeltītā metāla vai mežā nozāģēta egles kārts galā- svarīgi ir, ka tas plīvo. Tāpat kā tauriņa spārnu vēziens Ķīnā var izsaukt vētru Ņujorkā, tāpat noteikti, mūsu karoga plīvošana arī var izraisīt kādu ķēdes reakciju. Visu to sarkanbaltsarkano plīvošana, vienalga – meža vidū vai pilsētas centrā, ja tas uzvilkts par godu savai valstij, nevis bailēs no pašvaldības policijas soda.
k1
Pēdējā laikā nākas daudz dzirdēt sliktu par Latvijas valsti. Ir jau arī pamats- tik daudz nejēdzību. Korupcija, cilvēku aizbraukšana, tiesu varas pērkamība, nanoūdeņi un misteri divdesmit, pensijas, kuras mazākas par iztikas minimumu apliek ar nodokli, kamēr deputāti ceļ sev algu…. Šo sarakstu varētu turpināt un nogurt.
Un tomēr- mums ir sava valsts un tā ir vienīgā. Noliedzot visu to, kas ir sasniegts, mēs noliedzam paši sevi. To, ka ir kas sasniegts var redzēt kaut vai salīdzinot bijušās 15 „brālīgās” republikas. Lauki ir apstrādāti, daudzu māju pagalmi un dārzi sakopti, ceļi izbraucami, mums ir daudz maz funkcionējoša izglītības un veselības aprūpes sistēma, valsts pārvalde un tas, ka tauta mirst badā ir vairāk nekā pārspīlēti. Tie, kuri aizbraukuši, nav izvesti un nesalst Sibīrijā, bet dzīvo maigākā klimatā nekā mēs un lielākā pārticībā. Tas viss tikai tāpēc, ka mums ir sava valsts.

Ģeopolitiskā situācija nav labvēlīga. Atkārtota okupācija vairs neliekas neiespējama, bet daudz iespējamāka ir situācija, ka mēs paši (ar draudzīgu piepalīdzēšanu) varam atteikties no valsts kā vērtības un , iespējams, tieši tas ir to spēku mērķis, kuri pašlaik īsteno Latvijas diskreditācijas kampaņu.

Krievijas informatīvie tanki braukā pa latviešu galvām. Mēs dzīvojam divkopienu valstī un tas ir fakts, ka lielākā daļa krievvalodīgo nav lojāli Latvijas valstij (zinu, ka neskan politkorekti, bet tas ir sāpīgs fakts). Viņi nav pazaudēti, kā dažkārt mēdz teikt- viņi nekad nav bijuši mūsu- kā kopiena, nevis kā atsevišķi cilvēki, kuri pavisam noteikti ir pelnījuši, lai mēs viņiem biežāk pateiktu paldies, ka viņi ir mūsējie.

Mani vairāk uztrauc tas, ka aizvien vairāk latviešu noliedz savu valsti un runā par to un par notiekošo šeit un pasaulē Krievijas naratīvos. Viņi vairs nav lojāli Latvijas valstij, tā vairs nav vērtība, bet kas nicināms. Vienīgā valsts pasaulē, kura ir viņu, jo lai kā mēs gribētu, lai tā būtu labāka vai citādāka- citas vienkārši nav. Nav!

Ne velti Krievijas televīzijām ir tik augsti reitingi. Tās skatās, arī latvieši. Daudz latviešu. Bieži, varbūt katru vakaru. Varbūt visu vakaru. Ar burlakgabaliem un drāmām, papildinot ar ziņām, kuras pirmoreiz liekas pilnīgas muļķības, bet simto reizi atkārtotas kļūst par patiesību.
Kombinācijā ar internetu, troļļu komentāriem, apmaksātām publikācijām, ierocis strādā un rezultāts ir iepriekš pieminētais.

Pasaulē daudzas lietas notiek neatkarīgi no mums, mēs tās nevaram ietekmēt un kā teica Gandijs, mēs nevaram pārveidot pasauli, mēs varam pārveidot sevi un caur sevi pasauli. Pasaules vietā – Latvija.

Tāpēc aicinu neskatīties Krievijas televīzijas programmas, arī it kā nevainīgus gabalus- filmas, seriālus. Neskatīties tos „diskusiju” šovus, arī ne ar pārākuma sajūtu- jo ja jau mēs esam tas, ko mēs ēdam, tad kas mēs esam, ja mēs barojam sevi ar to sasmakojošo zupu, vai , atvainojiet, vēmekļiem. Pat, ja liekas, ka ir interesanti kā tāds Žirinovskis bļaustās vai tamlīdzīgi. Vai vismaz darīt to mazāk. Uz pusi, trīs ceturtdaļas mazāk,….

Tā vietā- izlasīt kādu latviešu grāmatu. Noklausīties kādu latviešu dziesmu. Noskatīties kādu latviešu filmu. Vai vienkārši- labu grāmatu, labu dziesmu, labu filmu- pasaulē to ir tik daudz, ka ar vienu mūžu nepietiktu.
Un (šī jau ir reklāma, gan neapmaksāta) – aizejiet un noskatieties “Melānijas hroniku”.

Un valsts svētkos uzvilkt karogu – par godu Latvijai un par spīti tās nelabvēļiem. Noticēt karoga tauriņa efektam.

k3

k2

k5

Zem ābeles nokrituši, nesalasīti āboli un daži vēl ābelēs.Šogad milzīga ābolu raža. Pagrabs ir pilns līdz malām, cenas uzpircējiem par deserta āboliem 20 centi kilogramā – par tādu cenu ābolu novācot un aiztransportējot vēl jāpiemaksā. Tāpēc cik varēju ieliku pagrabā (domāju, ka manu ābolu faniem pietiks līdz aprīlim-maijam), saspiedu daudzas tonnas sulas (tāpēc sulām šogad tik laba cena) un pārējais paliks putniem, briežiem un Betijai.
Toties lielveikali  un mazveikali pilni ar importa āboliem (liela daļa vēl pagājušā gada raža) par dārgu cenu, bet Latvijas ābolu nav (patiešām nav) vai arī to izvēle vien 1-2 šķirnes. Gadā, kad Latvijas ābelēm zari lūza no ražas.Vēl viena nejēdzība.

k4

Briežu, putnu un Betijas sacensībā Betija iepaliek, tomēr dažus Latvijas ābolus dienā viņa notiesā. Latvieti nepadodies, neatpaliec! 🙂

k6

14 comments

  1. Nē, nedomāju, ka no TV skatīšanās ir jāatsakās, tā gan ir katra brīva izvēle un jā – arī alternatīva (vasarā man tā ir alternatīva bez izvēles) 🙂
    Tas, ka bez Matuškas TV kanāliem nevar iztikt, tur gan atļaušos nepiekrist un joprojām apgalvoju, ka atrašanās tajā propogandas telpā nepaliek bez ietekmes, jeb, teiksim tā, ir saistīta ar zināmiem riskiem, no kuriem daļa ir aprakstīta augstāk minētajā rakstā.
    Par MTG varat sašust cik uziet- man nerāda ne TV3, ne LNT, ne citi viņu kanāli. Ja jau tur ir tik slikti, tad varu ieteikt neskatīties. Vai tad ar likumu noteikts, ka jāskatās?
    Tas otrs sprungula gals man ir sabiedriskās televīzijas- LTV1 un arī LTV7 ir sakarīgi raidījumi. Visvairāk skatos vācu sabiedriskās TV – ARD, ZDF, NDR, SWR u.c. – ļoti kvalitatīvi diskusiju šovi, labas tematiskās pāŗraides, ar filmām švakāk, bet , piemēram ARTE rāda ļoti labas filmas.
    Par to otro lietu. Atbilde ir -daudzas 🙂 Iesaku paskatīties apkārt un padomāt, salīdzināt. Ja tomēr neatrodas neko labu apkārt atrast un visa Latvija liekas viens vienīgs “caurums”, tad iesaku vainīgo meklēt tālāk- istabas kaktā, kur stāv TV kaste vai pie izlietnes, ja virs tās ir spogulis 🙂

  2. Iepriekš bija aicinājums “mainīt sevi”; kā Jūs to iedomājaties darīt, ja nepārtraukti (katru mīļu vakaru) to Jūsu vietā dara dažādi trīsburtciparu TV kanāli (lai no kurienes tie atlidotu pa gaisiem – vai no Krievzemes, Vāczemes vai vietējais sabiedriskais).
    Katru dienu “uzturā” (garīgajā) lietojot darvu ar dažādām medus garšām (tie ir tie Jūsuprāt “sakarīgie” raidījumi kādā no kanāliem – Jūs cerat veseli tapt, sevi mainīt?!
    Vārdu kombinācija “diskusiju šovi” jau ko vien ir vērta!!! Tas ir tas pats, kas maizi ar sū*u lipināt kopā, to ēst un vēl priecāties cik veselīgi (izglītojoši) esmu paēdis un “sevi mainījis”.
    Diskusija ir savstarpēji papildinoša domu apmaiņa vienādu izglītību baudījušu Cilvēku vidū vienas uzskatu skolas ietvaros.
    Drīzāk jāsaka ka tie ir polemikas šovi (polemika ir atšķirīgu viedokļu konfrontējošs izklāsts ar mērķi izskaust citus viedokļus), bet kāds no tā labums Cilvēkam, kurš grib sevi mainīt?!
    Nu ja tik grūti izmest televizoru atkritumos, vismaz pamēģiniet kādu nedēļu-gadu vakaros paskatīties uz to izslēgtā stāvoklī, varbūt tas rosinās uz “labām tematiskām domām”, varbūt tad spēsiet atšķirt dzīvu zirgu no izskaistinātiem Trojas zirgiem… kaut gan šaubos par tādu iespējamību.
    Par to otro lietu. Paskatos apkārt uz redzu skaisti izpļautas grāvmalas, saķemmētus parkus (pēc ES standartiem); sētniekus (100-latniekus) ar vismodernām slotām; tīrus pagalmus un izlaizītus skatlogus; tikko vēl nesen redzēju smaidīgus ļaudis ar sarkanbaltām lentītēm pie krūtīm un tādiem pašiem karodziņiem rokā; redzēju arī varen krāšņus salūtus (tikai žēl, ka tie Zvaigznes aizsedza…); tad vēl redzu skaistas – svaigi izremontētas skolas (tikai gaisma tur spīd iekšā katrā 2. vai 3., nemaz nerunājot par šīs gaismas spožumu…); ar slimnīcām tas pats (arī iekavās tas pats); tad es vēl redzu tos “svešzemju ābolus” Latviju piepildām un savējiem vairs neatliek vietas… (eh, bet nekas – lidosta “Rīga”…)
    Rainim bija Ideāls – „No pūļa izveidot tautu”. Tagad ir paņemts pretējais virziens – „pūli pataisīt par mērkaķiem”.
    Atļaušos atkārtoties: mūslaikos vērtība nav Cilvēka iekšējā, bet ārējā dzīve, tās izpausmes un radītie objekti – prasme izpausties, pasniegt sevi – radīt ilūzijas.
    p.s. Raini, kur Tu esi?! Tās Zvaigznes aiz salūtiem grūti saskatīt…!

  3. Piekrītu, ka ar TV skatīšanos viss kārtībā. TV vai neTV- cilvēku, kas uz propagandu ‘pavelkas’, tā atradīs itin visur. Caur piemājas veikala pārdevēju, kaimiņos esošo kaķu tanti, ja vajadzēs, arī caur pašu kaķi!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s