Pavasara darbi darbā nav tik steidzami kā vasarā un ierobežojošais faktors nav tik daudz laiks, cik laika apstākļi. Vienu dienu ir silts un var iebāzt degunu ligzdā, citu (kā šodiena un turpmākās dažas dienas) jāstaigā cepurē un cimdos un no mākoņiem nobirst pa krusas graudam.
Viens no pavasara darbiem ir grīdiņu nomaiņa. Daļai saimju jau pašas paspējušas tās iztīŗit, bet tas bitēm prasa laiku un, galvenais, enerģiju. Te dravnieks var piepalīdzēt. Grīdiņu maiņot ir iespēja arī novērtēt barības daudzumu ligzdā. To grūtāk izdarīt tradicionālajos masīvajos stropos, bet stropos, kurus izmantoju es, grīdiņu mainīt var viens. Stropi, kuri viegli, tiek atzīmēti un pēc tam pārbaudīti. Ja stropos maz barības, iespējams, ka saimei kritusi māte un šajā laikā rezerves mātes pievienot var bez piesardzības un ar 100% rezultātu.
Šeit viena “Zeltīte”, somu itāliete, kuru pievienoju saimei, kura māti bija zaudējusi.
Saulainais laiks jāizmanto jaunā inventāra krāsošanai
Pavasarī možas mežonīgais stādīšanas instinkts un tas ir jāapmierina.
Saulains skats novietnē Zlēkās
Dravnieka piezīmes 
Sveiki. Ar kada tipa stropiem jus stradajat?
Jaukas bišu bildes! 🙂 Un kuram tad tas mežonīgais stādīšanas instinkts pamodies? Betijai? 😀
@vidars Koka- viendēļu (22mm un 35mm) korpusi 12R DB perutelpā un putuplasta Lyson 10R DB perutelpā.
@Santa Arī Betijai- kā nekā latviešu suns:) Viņai tikai izteikta pirmā stadija- rakšana 🙂
Kā man patīk tās ” Zeltītes” ! Reizēm iegādājos bišu mātes tikai tāpēc ka patīk tās vizuālais izskats, pēc tam tikai vērtēju viņas spējas.Paldies par skaistajām bildēm, par interesantajiem un noderīgajiem rakstiem.Astrīda
Paldies, Astrīda! 🙂
Jā, itālietes ir skaistas. Ir pat līnijas, kuras ir īpaši dzeltenas/zeltainas, ja nemaldos tās tā arī sauc – “aurea”. Ir arī tumšās (ādas krāsas brūnumā) itālietes , bet tās tagad liels retums.