Pavasaris atnācis

 “Vēl pavasaris agrs-
Baltais zaķis pār Zemi
Sapnī lido”
(Iidra Rjūta haiku)

Lai arī mums ir četri gadalaiki un pavisam godīgi būtu, ja katram tiktu trīs mēneši, ziema šogad iestiepās vairāk nekā četros mēnešos. Lai arī vēl ir sniegs un tikko piesniga klāt, šonakt sola pēdējo auksto nakti un no rītdienas pat naktis gaidāmas plusos. Dienas jau iepriekš bija pavasarīgas, pat tad, ja termometra stabiņš pārlīda knapi nullei, tomēr pavasara gaišums, saules siltums un putnu dziesmas dienu ietērpa pavasarīgās noskaņās.
Bites šogad aplidojās 13.martā. Nedēļu agrāk nekā pagājušogad (21.03) un vairāk nekā 2 nedēļas agrāk nekā aizpagājušajā gadā (1.04). Sniega vēl bija gana, tomēr siltā diena (+10 grādi un lēns vējiņš) padarīja aplidošanos iespējamu. Tūlīt pēc tam iestājās vēss laiks un nākamās divas nedēļas bites faktiski laukā netika.

Ziemā neesmu bijis čakls rakstītājs. Tāpēc neliels atskats uz ziemas mirkļiem, kuri noķerti fotoaparātā.

Vēl viena bilde no aplidošanās dienas

Bites, atšķirībā no cāļiem, skaita pavasarī. Varētu teikt, ka pavasara otrajā pusē, jo marts, aprīlis, kamēr vēl nav ienesums, laika untumi ir neparedzami, bet saimes jau audzē perus ir kritisks laiks. Lai gan, ja barība ir pietiekami un siltuma izolācija nodrošināta, saimes diezgan precīzi var skaitīt jau pie aplidošanās.  Bites ziemojušas labi, par spīti arktiskajam laikam februārī pēc janvāra atkušņa.

Ne tik labi ir pārziemojušas ābeles. Zaķi tikuši cauri žogam un nodarījuši lielu postu. Jācer, ka lielākā daļa bojāto ābelīšu izdzīvos, vismaz tās, kurām miza nav apgrauzta visapkārt. Apsmērēju brūces ar poļu brūču krāsu “Eko-derma”. Labprāt būtu lietojis Latvijā ražoto “Lerānu”, bet ražotājs bija nogulējis un tas pieejams bija tikai marta vidū. Tik ilgi gaidīt nevarēja, jo brūces kaltēja gan saule, gan sals, gan vējš. “Eko-derma” ir uz ūdens bāzes (jāsargā no sala), ar līmvielu. Par to cik šī krāsa ir piemērota varēs spriest pēc vasaras.

Peļu bojājumi atklājās tikai tad, kad sniegs bija no stumbriem atkusis. Biezais sniegs un sērsna pelēm bija radījuši izcilus apstākļus, arī lapsas cauri sērsnai nevarēja patraucēt. Šādas ābelītes ir jānoraksta, jo miza apgrauzta visapkārt.

Piezvanot kolēģiem-dārzniekiem, izrādījās, ka šogad bojājumi ļoti izteikti un dārznieki ar desmitiem gadu pieredzi neatceras tādus zvēru postījumus. Gan brieži un aļņi, gan stirnas, zaķi un peles.
Briežu apkārtnē ir ļoti daudz, bet tos žogs bija atturējis.

Dažs briežu bildes. Nākamās divas uzņēmu pirms pāris dienām, braucot uz bišu novietnēm.

Marts ir ne tikai sērsnu, bet arī briežu ragu mešanas mēnesis. Šie brašuļiem gan vēl rota uz galvas. Varbūt tāpēc, ka pavasaris kavējas? Vai arī pavasaris kavējas, tāpēc, ka brieži nav nometuši ragus? 🙂
Aprīlis ir briežu ragu meklētāju (lasītāju? ) sezona.

Šos briežus nofotografēju, braucot par “Latvijas Valsts Mežu” uzbūvēto ceļu. Treknajos gados tos mūsu pusē sabūvēja un tagad, piemēram, lai aizbrauktu uz Usmu, jāmēro nedaudz vairāk par 10km, kādreizējo vairāk nekā 20km vietā.  Arī biškopībai šie ceļi ir izdevīgi. Un ainaviski skaisti.

Pāris ziemīgas bišu bildes.

Strops “noķēris zaķi”

Arī pagājušogad biju slinks rakstītājs un pārskatot foto arhīvus nolēmu ievietot dažas bildes. Sniegs pavasarī bija daudz dziļāks.

Lai arī galdnieka iemaņas man vājas, ar piepalīdzēšanu tiku pie stropiem. Šogad pāris saimītes izmēģinājumā kārtā pārziemoja- 22mm biezs dēlis, sieta grīda un visu ziemu siets vaļā.